BEAUTY ATKLĀJUMI ar Maiju Silovu

Kad tevi vēro tūkstošiem skatītāju, kad tava seja ir uz ekrāniem un žurnālu vākiem, tev jābūt nevainojamai. Kāds sapņo par slavu, nedomājot par to, cik lielam spiedienam pakļauta publiska persona. Kādai jābūt attieksmei pret sevi, lai nesalūztu profesionālisma virsotnē? Kā nepazaudēt sevi dzīves balansa meklējumos? Un kad ir laiks piemērot pašdisciplīnu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild TV seja un producente, modes žurnāliste un stila eksperte Maija Silova (@silovamaija).  

Nav jau tā, ka piedzimstam ar instrukciju, kas ir skaists. Kādam tāds šķiet balets, citam – striptīzs. Man skaistums asociējas ar izjūtām, ko rada subjekts vai objekts. Ja ieraudzīšu necilu būdiņu saulainā dienā, kad saules stari spraucas cauri piemājas krūmiem un mijas ar kruzuļotām ēnām, tobrīd man tas šķitīs skaisti un elpu aizraujoši. Tāpat mani neatstās vienaldzīgu dvēseliski labāks, godīgāks un sirdsskaidrāks cilvēks nekā es.

Paškritika ir kā inde – nelielos daudzumos tā spēj būt ārstnieciska, bet lielos gāzt no kājām. Man var pateikt paldies desmitiem, simtiem cilvēku, bet, kamēr to nepasaku pati sev, tas nestrādā. Un nav jāiekaro Everests, lai to izdarītu. Manuprāt, mēs ikdienā tik daudz ko paveicam un pārvaram ceļā uz savas būtības virsotni, ka droši varam pret sevi neizturēties tik stingri.

Katram pašrealizācija nozīmē ko citu. Domāju, aktuālais trends ar sevis izzināšanu, dažādu personības izaugsmes kursu pārpilnību ir nedaudz pārspīlēts. Vairāk ticu savai pieredzei, savam ceļam. Manā izpratnē, pašizaugsme nav domas un scenāriji, ko tev iedvesuši citi. Ja cilvēku 30 vai 40 gados kāds pēkšņi sāk mācīt dzīvot, pat ja tas ir profesionālis, pastāv liela varbūtība salauzt viņa vērtību sistēmu, neradot jaunu.

Man dzīvē ir viens princips, ko cenšos ievērot, – nebūt maitai. Kaut gan, iespējams, katrs no mums kādā stāstā ir minētais personāžs.

Ikdienā lietoju serumu, acu un sejas krēmu, divas reizes nedēļā uzklāju masku. Vienmēr noņemu kosmētiku pirms gulētiešanas, lai cik nogurusi būtu. Ļauju ādai arī atpūsties no krēmiem un visa pārējā. Dzeru daudz ūdens. Man ir jutīga āda, tāpēc pret to izturos ar sapratni un pacietību. Cenšos mazāk aiztikt ar rokām seju, to iesaka visi dermatologi. Sejas kopšanas tendencēm nesekoju uzreiz, lai nav tā, ka šogad topā, nākamgad opā – tiek atrastas 25,5 blaknes. 

Uz nakti pinu bizi, tā pasargājot savus garos matus no berzes un traumēšanas. Žāvēju un veidoju matus saudzējošā režīmā. Ja frizūrai esmu lietojusi laku, matus pēc tam nevis ķemmēju, bet izmazgāju (ķemmējot mati tiek plēsti un lauzti, pat ja to dara mierīgām kustībām). Pirms veidošanas matus vienmēr izžāvēju pilnībā, citādi rezultāts ir tāds pats, kā uzlejot ūdeni uz sakarsētas pannas. Žāvējot matus ar dvieli, nevirpinu tos turpu šurpu, bet mierīgi nosusinu, tā izvairoties no to samezglošanās un novājināšanas. Vienmēr izmantoju termoaizsardzības līdzekļus.

Man patīk sabalansēta ēdienkarte kā pašdisciplīnas instruments. Tā ir lieliska sajūta, kad vari apzināti ierobežot sevi un redzēt rezultātu. Tad ir nākamais spirāles posms – atļaut sev, ko vien vēlies. Man būtu diezgan komplicēti padalīties ar savu dienas ēdienkarti, jo diapazons ir no hačapuri līdz tvaicētai zivij ar dārzeņiem bez mērces. Bet kopumā, kad vēlos saglabāt savu izmēru (tāpēc, ka negribu mainīt visu garderobi), aicinu strādāt komandā ar mani savu saprātu un apetīti. Taču liekus trīs četrus kilogramus svara atļaujos mierīgi un bez sirdsapziņas pārmetumiem. No fitnesa rīkiem man patīk skriešanas celiņš, velotrenažieris un 0,5 kg hanteles. Un, protams, ilgas pastaigas.

Pērkot kādu skaistumkopšanas produktu, izvērtēju, vai man to tiešām vajag, kādu rezultātu vēlos iegūt un vai man mājās jau nav kāds līdzvērtīgs produkts. Neiegādājos sejas kopšanas līdzekļus ar garu sastāvdaļu sarakstu – pārsvarā tie izrādās alerģiski un maziedarbīgi.

Lai arī dekoratīvā kosmētika ādai nenāk par labu, es to izmantoju, un tās uzklāšana man ir savdabīga meditācija. Agrāk veidoju sarežģītu meikapu, bet tagad, jau uzkrāsojot apakšējās skropstas, jūtos, kā dodoties uz svinīgu pasākumu. Uzskatu, katra profesija veido savus ieradumus. Jā, filmējoties vajadzīgs izteiksmīgs meikaps, arī ikdienā sāc lietot vairāk kosmētikas, īpaši, ja tu strādā televīzijā no 18 gadiem. Bet fakts, ka šobrīd redzu sevi citādi, neizslēdz vēlmi eksperimentēt ar beauty produktiem.

Neesmu no tām sievietēm, kas ik pēc pusgada maina matu krāsu un griezumu, taču iekšējas pārmaiņas notiek bieži, tikai tās nav viegli pamanīt. Man dzīvē ir viens princips, ko cenšos ievērot, – nebūt maitai. Kaut gan, iespējams, katrs no mums kādā stāstā ir minētais personāžs.

Foto: Polina Viljun / publicitātes materiāli