RIOCAM Jaunā leģenda

Fotogrāfs Kamilo Rioss Vaits (RIOCAM @riocam) ir dzimis Kolumbijā, bet par savu īsto spēka vietu uzskata Maiami. Ar sauli, košām krāsām un 80. gadu estētiku piesātinātie Riosa Vaita darbi ir publicēti Vogue, L’Officiel, GQ, Grazia, ELLE un daudzos citos izdevumos.

Meistara kamera iemūžinājusi Helēnu Kristensenu, Karolīnu Kurkovu un vēl plejādi leģendāru modeļu, kā arī izcilas radošas personības: dziedātāju Farelu Viljamsu, dizaineru Filipu Starku, dīdžeju un producentu Stīvu Aoki, ģeniālo šefpavāru un restoratoru Nobu Macuhisu. Kamilo bija The Webster un Del Toro Shoes radošais direktors, sadarbojās ar zīmoliem Off-White, Stella McCartney, ERES Paris un L’Oréal, ir dibinājis savu zīmolu United Rivers un izdevumu Toys for Boys Magazine. Ekskluzīvā intervijā LIFE šis cilvēks orķestris pastāstīja par savu radošo darbu, kā arī attiecībām ar stilu, skaistumu un iedvesmu.

Kā sākās tava aizraušanās ar fotogrāfiju?

Grūti atturēties no vēlmes fotografēt, ja tu dzīvo Sautbīčas kvartālā, kas burtiski izstaro krāsas un spozmi. Bet par «maģisko impulsu» var uzskatīt brīdi, kad ar draugu pa ceļam uz koledžu ieraudzījām uz ielas nosviestu vietējo žurnālu. Тur bija tik daudz nevajadzīgas reklāmas un neglītu fotogrāfiju. Mēs bijām patiesi pārsteigti, ka glancēts izdevums var būt tik atbaidošs. Nolēmām tūlīt pat ķerties pie izdevējdarbības, tā ka pirms fotografēšanas es paguvu pastrādāt par radošo direktoru un fotosesiju producentu mūsu pašu izdotajā žurnālā Level Magazine.

Vai atceries savu pirmo fotogrāfiju?

Jā, protams! Tieši ar šo Polaroid uzņēmumu guvu satriecošu apziņu, cik aizraujošs un radošs var būt fotografēšanas process. Bet viens no pirmajiem nopietnajiem veikumiem bija sadarbība ar leģendāro butiku The Webster Maiamibīčā, un esmu ļoti pateicīgs tā īpašniecei Lorijai Erijārai-Dibro par uzticēšanos.

Pastāv izplatīts viedoklis, ka melnbaltas fotogrāfijas ir vieglākais ceļš mākslas foto, tomēr daudzi diži fotogrāfi devuši priekšroku tieši melnbaltajam variantam. Sanāk, ka tas ir vienkārši gaumes jautājums?

Ir divu tipu fotogrāfi: tie, kas īsti nesaprot, ko dara, un cenšas slēpt savu foto trūkumus, padarot tos melnbaltus, un tie, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ patiešām patīk uzņemt šādas bildes. Pie otrajiem pieder, teiksim, ģeniālais Pēters Lindbergs. Daudzi Ņujorkas fotogrāfi uzņem brīnišķīgus melnbaltus foto, un viņi patiešām tā redz, jo Ņujorkā nav krāsu. Maiami ir pavisam kas cits. Personīgi man melnbaltas fotogrāfijas šķiet garlaicīgas. Modes fotogrāfijā krāsas ir ne tikai priekšrocība, bet nepieciešamība. Nespēju nobrīnīties, kā kādam var ienākt prātā laupīt krāsu lietai, kuru gribam parādīt visā tās krāšņumā.

Kā noteikt, vai raugies uz skaistu foto? Kāds ir tavs priekšstats par skaistumu?

Kadra skaistums sākas ar kompozīciju — krāsas un gaismēnas veido harmonisku vienību, un viss ir savās vietās. Ir gan īstais tērps un modelis, gan rakurss, arī gaisma krīt pareizi. Svarīgs arī vēstījuma skaistums — katram uzņēmumam jābūt ar savu stāstu. Ja tas viss ir, tu raugies uz skaistumu.

Kas tevi iedvesmo?

Palmas, saule un Maiami zilās debesis. Sirdij dārgi cilvēki, vietas un filmas. Un, protams, mašīnas. Tieši pateicoties šai kaislībai, izdomāju sēriju AUTOMODA, kurā apvienoju automašīnas ar modes foto. Visvairāk man patīk ļoti reti, vēsturiski auto, kuri atsauc atmiņā tos laikus, kad mašīnas taisīja cilvēki, nevis roboti, un tas bija unikāli. Manā skatījumā, skaista automašīna ir perfekts stila un gaumes iemiesojums. Lielākā daļa manis uzņemto mašīnu atrodas muzejos vai privātkolekcijās, un mani iepriecina tas, ka varu parādīt tās pasaulei.

Pastāsti par savām iemīļotajām uzņemšanas vietām Maiami!

Kad tikko biju sācis fotografēt, centos atrast vietas, kas saistītas ar interesantiem notikumiem, vai tās, kur savulaik strādāja mani iecienītie fotogrāfi. Sautbīčā ir milzums šiku viesnīcu, bet Maiamibīčā — daudz brīnišķīgu ēku Art deco stilā. Vislabāk man patīk Rozā nams. Droši vien te būtu grūti atrast populārāku ēku, izņemot varbūt Džanni Versačes rezidenci. Uzmanīgi vērojot, Rozā namu var redzēt 80. gadu seriālā «Maiami tikumības policija», kas man ļoti patīk. Otrajā vietā man ir ēka, kurā tika uzņemtas dažas ainas filmai «Seja ar rētu». Patiesībā esmu fotografējis daudzās fantastiskās vietās. Smieklīgi tas, ka bieži vien man nebija atļaujas tur fotografēt, tā ka man un modeļiem tā bija arī aizraujoša dēka. Parasti viss notika tik ātri, ka tad, kad ēkas apsardze vai īpašnieki apķērās, es jau biju uzņēmis vajadzīgos kadrus un varēju iet prom.

Pazīstu Maiami kā savus piecus pirkstus un vienmēr zinu, kur un kad būs labākā gaisma un kur pavērsies skatienam skaista ainava. Ja es nebūtu fotogrāfs, varētu kļūt par lielisku gidu.

Tu esi izdevis modes foto grāmatu Riocam Fashion Book Vol. 1 Year 6 un tagad grasies laist klajā vēl vienu. Kas tas ir par projektu?

Es kolekcionēju fotoalbumus, un man radās vēlme izdot savējo. Tas bija ļoti pieprasīts, tāpēc nolēmu izdot vēl vienu, kas būs veltīts ne tikai unikāla dizaina apģērbam, bet arī krāšņām mašīnām.

Kādas ir tavas privātās attiecības ar modi?

Domāju, ka savā ziņā mans stils ir nodeva 80. gadu modei, to varētu raksturot kā daudzkrāsainu, bet vienlaikus elegantu. Bieži valkāju platmales un vintāžas kreklus. Augsti vērtēju labu dizainu un, redzot skaistu lietu, to iegādājos. Ja tā ir kleita, nopērku to draudzenei. Мēs papildinām viens otru gan stila ziņā, gan daudzos citos aspektos.

Tev sanāca ļoti savdabīgi leģendārās modeles Helēnas Kristensenas foto…

Man bija interesanti strādāt ar Helēnu, jo viņa ir ne tikai unikāla modele, bet arī aizraujas ar fotomākslu. Viņa ir ļoti kritiska un vienmēr skaidri zina, kā viņu vajag uzņemt. Fotografēju viņu ar vienu no saviem iecienītajiem aparātiem Polaroid Big Shot. Helēnai arī tāds ir, tā ka šajā ziņā mums sakrita viedokļi. Radošo momentu paspilgtināja nejaušība — multiekspozīcijas dēļ Helēnas foto pārklājās ar aktiera un modeļa Taisona Bekforda portretu, ko biju uzņēmis pirms tam. Sanāca unikāls kadrs, kas visiem ļoti patika.

Dizaineru Filipu Starku tu fotografēji viņa unikālajā projektā — pasaulē pirmās komerciālās kosmiskās stacijas dzīvojamajā modulī Axiom X NASA. Pastāstīsi par iespaidiem?

Filips ir ļoti neparasta personība, vienmēr joko un uzjautrinās. Acīmredzot dizaineram patika manas fotogrāfijas, jo viņš ir atklāts cilvēks un tūlīt pateiktu, ja kaut kas nebūtu pa prātam. Filipu vienmēr un visur pavada sieva — palīdz viņam, ir viņa compadre (spāņu val. — «draugs, labdaris»). Ir patīkami vērot šādu pāri. Attiecībā uz kapsulu Axiom X NASA varu teikt, ka tā visādā ziņā ir izcils izgudrojums un vispār būtu lieliski tikties ar NASA ļaudīm. Par tās nesankcionētu uzņemšanu mani, protams, gandrīz arestēja, tomēr viss beidzās labi. (Smejas.)

Vērojot progresu, kosmiskās tehnoloģijas, tu saproti, ka cilvēce spēj paveikt īstus brīnumus. Aizraujas elpa no apziņas, kā esam progresējuši.

Tu esi fotografējis daudzas pazīstamas personības. Kura visspilgtāk palikusi atmiņā?

Sarežģīts jautājums, jo tādu cilvēku ir ļoti daudz. Pilnīgi droši varu teikt, ka man bija viegli un patīkami strādāt ar Karolīnu Kurkovu — viņa ir profesionāle savā jomā un vienmēr zina, kas no viņas tiek prasīts. Ir palikusi prātā arī brazīliešu topmodele Izabella Fontana — viena no tām sievietēm, kurām piemīt īpašs gara spēks. Protams, mani ļoti iedvesmo arī mana draudzene, kas redzama daudzās fotogrāfijās. Ar viņu es varu radīt mākslu, nedomājot, kas man par to būs. (Smejas.)

«Kaut kur kaut kas brīnumains gaida, kad to izzinās...» – Karls Edvards Sagāns

Foto: RIOCAM 
www.instagram.com/riocam